Plašāka informācija par Piebalgas dižkokiem un kultūrvēsturiskajiem kokiem
Ieejot Historia.lv, vietnes saturu iespējams filtrēt pēc pagasta vai pilsētas. Lai izvēlētos Jums interesējošo pagastu, atlasiet to no augšējā kreisajā pusē (zem logo) esošās izvēlnes.
Rudgalvju dižpriede
N 57°11.070’
E 0 26°04.058’
Dižpriede tiek dēvēta arī par Piebalgas; Zviedru; Lielo priedi. Priede atrodas šosejas Jaunpiebalga – Ranka labajā malā, apmēram 100m uz DA no Oļleju mājām. Tās apkārtmērs 3,5m, mērīts 0,2m no zemes, jo augstāk, pateicoties zemajam zaru vainagam, priede kļūst resnāka. Priedes stāvoklis – labs. Dižkoks vērtējams arī kā ainavisks un kultūrvēsturisks koks. Par to tiek stāstīti Vidzemei raksturīgie “zviedru laiku” nostāsti. Tā Jānis Nedēļa Oļģerta dēls (dzimis Kalna Tenclavās, 1936.g.) stāsta: “Zviedri nav mācējuši priedes stādīt, tāpēc šo koku iestādījuši kājām gaisā”.
Attiecīgs nosaukums priedei dots, jo tuvākajā apkārtnē atrodas virkne vecsaimniecību, kuru nosaukumos ietverts Rudgalvju vārds.
Informāciju sagatavoja: Jānis Nedēļa, Gints Skutāns, Edgars Žīgurs
18.02.2016.
Maz Tenclavu dižpriede
N 57°11.908’
E 0 26°04.172’
Priede atrodas Gaujas kreisajā krastā, apmēram 250m uz DR no “Maz Tenclavu” mājām. Tās apkārtmērs 3,2 m. Priedes stāvoklis vērtējams kā labs.
Par dižpriedi nav zināma papildus informācija. Nosaukums tai dots pēc tuvākajām mājām.
Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs
30.10.2015.
Lauskas (darvošanas, dores) dižpriede
N 57°09.863’
E 0 26°02.236’
Priede atrodas kādreizējā dzelzceļa Rīga – Pitalova kreisajā malā, pagaidām neizcirstā meža nogabalā, apmēram 360m uz A no 58km dzelzceļnieku mājas. Dižpriedes apkārtmērs 3,57m un tā senatnē izmantota darvošanai. Bišu dore ierīkota koka dienvidu pusē – 2,4m no zemes. Dores garums – 0,7m, dziļums līdz 0,4m. Priedes stāvoklis vērtējams kā labs, tā raksturojama arī kā ainavisks, savdabīgs un kultūrvēsturisks koks.
Tuvākā apkārtnē ir divas vecsaimniecības – Veclauskas un Lauskas, tādēļ priede tiek dēvēta to vārdā.
Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs
Izmantoti Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja arhīva materiāli.
Bukana (Slocenes) dižpriede
N 57°10.887’
E 0 25°58.799’
Priede atrodas ceļa Jaunpiebalga – Paupi – Jēci kreisajā malā, apmēram 650 m pirms apdzīvotas vietas – Paupi, Slocenes upītes krastā. Tās apkārtmērs – 3,5 m. Mērījums veikts apmēram 0,7 m augstumā no zemes, jo augstāk priede sāk zaroties. Priedes stāvoklis vērtējams kā labs, tā raksturojama arī kā ainavisks un savdabīgs koks.
Dižpriedei divi nosaukumi: Bukana vārdu tā ieguvusi no kādreizējo Avotkrūžu saimnieka Jāņa Elpera iesaukas, kas savulaik bijis visai ekscentriska personība. Savukārt Slocenes vārds saistāms ar tuvumā esošo Slocenes upīti un Slocenes kalnu.
Informāciju sagatavoja: Guntars Dolmanis, Edgars Žīgurs.
09.03.2015.