Plašāka informācija par Piebalgas kultūras pieminekļiem un kultūrvēsturiskajām vietām
Ieejot Historia.lv, vietnes saturu iespējams filtrēt pēc pagasta vai pilsētas. Lai izvēlētos Jums interesējošo pagastu, atlasiet to no no augšējā kreisajā pusē (zem logo) esošās izvēlnes.
Cebuļu (Jānēnu) akmens – iespējamā kulta vieta
N 57°06.858’
E 0 25°53.307’
Akmens atrodas apmēram 250m uz ZR no “Vecjānēnu” mājām, ar mežu apaugušā pakalnā. Akmens garums ~ 3,1m, platums ~ 2,2m, augstums ~ 0,8m. Tā R malā lēzena iedobe.
Vairāki autori šajā apkaimē 20.gs.otrā pusē ir pieminējuši kādu kultakmeni vai dobumakmeni. 1986.g. Cēsu vēstures muzeja speciālistiem apsekojot Jānēnu apkārtni, šis tika uzrādīts kā vienīgais daudzmaz nozīmīgais akmens. Par akmens iespējamo nozīmi pašreiz liecina tikai viens nostāsts: Vecjānēnu saimnieks – Stērste gribējis, lai viņu apglabā pie šī akmens.
Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs
Izmantoti Cēsu vēstures un mākslas muzeja arhīva un Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja arhīva materiāli.
Lielmežu dobumakmens
N 57°06.348’
E 0 26°00.536’
Akmens atrodas ap 60m uz Z no Lielmežu pilskalna, it kā ceļveidīga uzbeduma malā. Akmens augstums ~ 0,5m, garums ~ 1m, platums~ 0,85m. Tā virsmā ~ 0,2m dziļa un ~ 0,5m plata neregulāra iedobe. Akmens neizskatās mākslīgi apstrādāts.
Par Lielmežu dobumakmeņa kādreizējo sakrālo nozīmi varētu liecināt tuvumā esošais pilskalns. Apsekojot akmeni 2014.g. pie tā bija redzama ziedotas šī laika monētas un pīnītes. Secinājums – akmens sakrālā nozīme senatnē nav tieši pierādāma, taču vismaz 20./21.gs. tas izmantots kā ziedojumu vieta.
Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs
Izmantoti Cēsu vēstures un mākslas muzeja arhīva un Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja arhīva materiāli.
Strumpītes dižakmens
N 57°10.654’
E 0 25°59.892’
Dižakmens atrodas mežā ap 100 m uz R no Strumpes upītes, kas ir Gaujas kreisā krasta pieteka.
Akmens garums 4,00 m, platums 3,20 m, augstums līdz 1,60 m, apkārtmērs 12,20 m, tilpums 10 kubikmetri. Vadoties pēc augsnes, tuvumā esošām atlūzām un akmens struktūras liekas, ka akmens D daļa kādreiz ir bijusi garāka. Visticamāk tā senatnē atskaldīta saimnieciskām vajadzībām.
Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs
Izmantoti Cēsu vēstures un mākslas muzeja arhīva un Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja arhīva materiāli.
Niklāvu dižakmens
N 57°12.292’
E 0 26°01.601’
Akmens atrodas ap 300m uz DA no Lejas Niklāvu mājām. Tā garums 6,40 m, platums 4,50 m, augstums līdz 2,20 m, apkārtmērs 18,40 m, tilpums 25 kubikmetri. Tas ir lielākais dižakmens kādreizējā Cēsu raj.
Pēc Lejas Niklāvu saimnieku liecībām akmeni 2.pasaules kara laikā mēģinājuši skaldīt, taču tas nav īsti izdevies. Iespējams par šiem notikumiem arī liecina plaisas akmenī un atsevišķas atlūzas.
Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs
Izmantoti Cēsu vēstures un mākslas muzeja arhīva un Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja arhīva materiāli.