Autors: J. Kučers
Avots: Dzirkstele (Gulbene), Nr.55 (06.05.1969). Periodika.lv
Gauja ir skaistākā Vidzemes upe. Par tās izteku valda trīs uzskati. Vecākais pastāvēja ilgu laiku. Bija pieņemts, ka Gauja iztek no Alauksta, starp Brežģa kalnu un Cepļu ciematu tai pāri vijas Dzērbenes – Piebalgas lielceļš. Kādus kilometrus tālāk upīte ietek mazajā Laidzes ezeriņā.
Tagad ģeogrāfi pieņēmuši, ka upes izteka meklējama tās garākajā un ar ūdeni bagātākajā zarā, kas ieplūst Laidzes ezeriņā. Tātad Gaujas izteka meklējama Elku kalna apkaimē. Tur tā vijas starp pļavu ieplakām kā sīka urdziņa, pie «Ģībēnu» mājām tek cauri vairākiem dīķīšiem, no kreisās puses uzņem pieteku un ieplūst gleznainajā Sobula ezerā. Te viņu sauc gan par Ārnīšu, gan par Ežupīti. No Sobula ezera upīte nonāk Laidzes ezeriņā. Lejpus tā Gauja jau ir prāva, pār kuru grūti pārlēkt. Pie Lodes Gauja tek pa vairākiem dziļiem un šauriem pagultnes ezeriem. Pats pēdējais ir Taurenes ezers.
Tie ļaudis, kas dzīvo Alauksta austrumu pusē, uzskata, ka Gauja iztekot no «Incēnu» mājas akas, plūstot kādu gabalu pa zemes apakšu, tad kā neliels strautiņš nonākot Alaukstā. Šis uzskats gan pastāv tikai nostāstos.
Gauja rakstos pieminēta jau labi sen. Zviedru laikā upe minēta Gaujasmuižu (Sinole, Lejasmuiža) revīzijās.
Visi ģeogrāfi un mācību grāmatu sastādītāji pieminējuši Gauju savos darbos. Vecie un tagadējie dzejnieki rakstījuši vārsmas par Gauju, mākslinieki un komponisti to atainojuši savos darbos. Roberts Sēlis uzrakstījis romānu «Gauja». 1933. gadā sarīkoja pirmo komplekso Gaujas ekspedīciju un pētīja upes ģeoloģiju, floru un faunu. Jau agrāk Gaujas ģeoloģiju pētījis Z. Lancmanis, Ašmanis, I.Sleinis, N. Delle.P. Liepiņš, V.Pērkons, Stelle, Āboliņš, Grāvītis. Gaujas smilšakmens iežos daudz bruņuzivju atlieku savācis Teodors Kamšs, kas apkopojis Gaujas gliemeņu faunu, sākot no lielajām anodontām līdz niecīgākajam gliemezītim.
Gaujas krasti apdzīvoti jau senlaikos. Trūkst pētījumu par upes piekrastes vēsturiskajam vietām un dabas pieminekļiem, it īpaši tās augštecē. A. Konstants brošūrā «Lejup pa Gauju» gan uzrādījis daudz ziņu, kas būtu sīkāk izpētāmas. Pats esmu savācis materiālus par vēsturiskajām vietām Gaujas krastos no Jaunpiebalgas līdz Lejasciemam, kā arī nofotografējis dabas pieminekļus šinī posmā, apkopojis ziņas par visām Gaujas dzirnavām. Pētīju arī upes ģeoloģiju no Jaunpiebalgas līdz Virešiem.
Līdz šim nav skarta Gaujas piekrastes māju etnogrāfija. Gar upi dzīvo ļaudis ar atšķirīgāku dzīves veidu nekā tajos ciemos, kas atrodas tālāk no Gaujas.
Pa retam Gauja atdod senmantas. Pie Jaunpiebalgas atrasts taura ieradzis, pie Saliņas un Velēnas akmens cirvji, netālu no Lejasciema upes gultnē uzieti mamuta dzerokļi.