Jūra, jūra, Gauja, Gauja
Ar manim ienaidā:
Jūrā slīka trīs bāliņi,
Gaujā miežu arajiņš.
Jūra, jūra, Gauja, Gauja,
Tu man žēli padariji:
Jūrā slīka tautu dēls,
Gaujā mani brāleliņi.
Jūra, jūra, Gauja, Gauja,
Tu man’ gauži rūdinaji:
Gaujā mani zirgi slīka,
Jūrā mani bāleliņi.
Sievas naudu zirgu pirku
Garajām kājiņām;
Visas upes cauri jāju,
Gaujā jāt nedrīksteju,
Gaujā jāt nedrīksteju,
Gaujā slīka kumeliņš.
Gauja, Gauja, ne upite
Tev, māsiņa, celiņā;
Ta tev pāri jastaigā,
Kā Dieviņš palīdzēs.
Gaujas kŗauji man aŗami,
Pati Gauja ecejama:
Gaujas kŗauji zeltu nes,
Pati Gauja sudrabiņu.
Gaujas skrasti man aŗami,
Pati Gauja ecejam’;
Gaujas skrasti zeltu nes,
Pati Gauja sidrabiņ’.
Gauja šņāca, Gauja krāca,
Kas guļ Gaujas dibinā?
Tur guļ daža kunga nauda,
Dažs māmiņas auklejums.
Gauja, Gauja, ne upite
Māsiņai celiņā;
Zviedz kumeļš, raudaj’ pati,
Pāri tikt nevareja.
Visas upes klusu tek,
Gauja klusu neteceja:
Gauja tek skanedama,
Sidrabiņu sijadama.
Atminat, sveši ļaudis,
Kādu koku Gauja nesa?
-Gauja nesa ozoliņu
Ar visāmi bititēm.
Upe, upe, gauja, gauja,
Valdi savu straujūdeni!
Daža laba mātes meita
Noraud savu arajiņu.
Nākat, ļaudis skatities,
Kādus kokus Gauja nes:
Ošus, kļavus Gauja nes,
Ūdra, bebra cirtrumiņu.
Ūdrits guļ dibinā,
Zelta kurpes kājiņā.
Jūrā liepas saaugušas,
Gaujā resni ozoliņi.
Jūras liepas atlīgoja
Uz tiem Gaujas ozoliem.
Vaj tie mūsu Gaujas līči
Visi lieti nedereja?
Pati Gauja zeltu nesa,
Gaujas līči sidrabiņu.
Raudi, raudi, jaunā mārša,
Nu tev diena raudamā;
Atnāks ir tāda diena,
Gaujā riest asariņas.
Es izaugu es meitiņa,
Gaujā gāju baznicā;
Man atjāja no Kandavas
Alenderu precinieki.
Gaujā slīka kumeliņš,
Kārklos kāra iemauktiņus;
Trīs gadiņi saule raud,
Iemauktiņus žāvedama.
Gaujā slīka kumeliņš,
Kārklos kāru iemauktiņus;
Trīs gadiņi noraudaju,
Iemauktos lūkodams.
Gauja (Upe) nesa ozoliņu
Ar visām bititēm;
Man’ bāliņi dravenieki
Tek gar malu raudadami.
Bišu tēvs gauži raud,
Raud Gaujiņas maliņā:
Gauja aiznes to ozolu,
Kuŗā spiedza bišu bērni.
Tec, māsiņa, tecenišus,
Sak’ savam bāliņam:
Gauja nesa ozoliņu
Ar visām bititēm.
Kas kait man nedzīvot
Gaujas krasta maliņā,
Pate Gauja zeltu nesa,
Gaujas malas sudrabiņu.
Sirmits mans kumelins
Garajām kājinām,
Visas upes cauri brida,
Gaujā vien peldinaj’.
Trim stariemi Gauja tek,
Vizulīšus vizodama,
Vizulīšus vizodama,
Zelta zirni gūstidama;
Trim stūriem tautas jāja,
Mani jaunu bildināt.
Gauja nesa ozoliņu
Ar visām bititēm;
Mans bāliņš dravnieciņš
Tek gar malu raudadams,
Tek gar malu raudadams,
Cepurite rociņā:
Lielas bites, mazas bites
Laižaties cepurē!
Stalts puisitis Gauju kāpa,
Staltas meitas lūkoties.
Pārkāpj Gauju, atkāpj Gauju,
Staltas meitas nedabuja.
Vedeji, vedeji,
Ko jūs nu vezsiet?
Vedamā aizbēga
Pār Gauju silā.