Mazie HES uz Gaujas
Atbilstoši AS “Latvenergo” sniegtajai informācijai, 2015.gadā Latvijā darbojās 146 mazās hidroelektrostacijas.
Laika posmā no 2005.-2014.gadam mazo HES saražotais elektroenerģijas procentuālais īpatsvars valsts elektroenerģijas patēriņā sastādīja 0,9%.
Uz Gaujas uzbūvētas 9 mazās hidroelektrostacijas. Visas ekspluatāciju uzsākušas laika posmā no 1998. – 2002.gadam. Skatoties no Gaujas augšteces, pirmā hidroelektrostacija (Augstāres HES) atrodas Zosēnu pagastā, Jaunpiebalgas novadā. Savukārt, pēdējā hidroelektrostacija (Paideru HES) uzbūvēta Lejasciema pagastā, Gulbenes novadā. Tālākajā Gaujas tecējumā līdz jūrai mazie HES nav uzbūvēti.
Augstāres HES
Uzstādītā jauda: 0,3 MW
Ekspluatācijas sākums: 2002.gads
–
Ilzēnu HES
Uzstādītā jauda: 0,22 MW
Ekspluatācijas sākums: 2002.gads
–
Variņu HES
Uzstādītā jauda: 0,315 MW
Ekspluatācijas sākums: 2000.gads
–
Dambis (GPS)
N 57°13.103’
E 26°07.971’
Rankas HES
Uzstādītā jauda: 0,35 MW
Ekspluatācijas sākums: 2002.gads
–
Dambis (GPS)
N 57°13.814’
E 26°08.864’
Gaujas HES
Uzstādītā jauda: 0,225 MW
Ekspluatācijas sākums: 2000.gads
–
Dambis (GPS)
N 57°14.374’
E 26°11.390’
Lācīšu HES
Uzstādītā jauda: 0,195 MW
Ekspluatācijas sākums: 1998.gads
–
Dambis (GPS)
N 57°14.515’
E 26°13.240’
Pilskalna HES
Uzstādītā jauda: 0,5 MW
Ekspluatācijas sākums: 2002.gads
–
Dambis (GPS)
N 57°14.257’
E 26°28.420’
Sinoles HES
Uzstādītā jauda: 0,16 MW
Ekspluatācijas sākums: 2000.gads
–
Dzirnavas (GPS)
N 57°14.967’
E 26°29.713’
–
Dambis (GPS)
N 57°14.921’
E 26°29.666’
Paideru HES
Uzstādītā jauda: 0,055 MW
Ekspluatācijas sākums: 2001.gads
–
Dambis (GPS)
N 57°15.688’
E 26°32.605’
–
Dzirnavas (GPS)
N 57°15.748’
E 26°33.038’
Saskaņā ar Civillikuma I pielikumu Latvijas Republikā noteikts publisko ezeru un upju saraksts. Publisko upju saraksta 11.punktā noteikts, ka tajā iekļauta arī „Gauja – no Tirzas upes ietekas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa robežu) un Gaujas-Baltezera kanāls”. No augstāk minētā un Civillikuma 1102.panta izriet, ka Gauja posmā no tās iztekas līdz Tirzas upes ietekai ir atzīstama par privātajiem ūdeņiem. Tomēr tas nenozīmē, ka privāto ūdeņu īpašnieki ar tiem drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem. Īpašniekiem ir pilnībā jāievēro LR normatīvie akti (arī vides aizsardzības jomā).
LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniegusi šādu skaidrojumu: “Civillikumu pieņēma jau 1937.gadā. Jau šajā laikā Civillikuma I pielikumā publisko upju sarakstā bija iekļauta tikai daļa no Gaujas – no Lejasciema Gaujas un Tirzas satekas līdz ietekai Rīgas jūras līcī. 1992.gadā, atjaunojot Civillikuma darbību, Civillikuma I pielikums tika atjaunots 1937.gada redakcijā. (..) No minētā izriet, ka Gaujas augštece esošā Civillikuma sistēmā nav bijusi publiskie ūdeņi. Vēsturiski publisko ūdeņu institūts ir bijis cieši saistīts ar kuģošanu un koku pludināšanu. Tāpēc varētu pieņemt, ka Ministru kabinets 1937.gadā, pieņemot Civcillikumu, ir uzskatījis, ka Gauja ir derīga kuģniecībai un koku pludināšanai no Tirzas ietekas.”
Informācija savākta starptautiskās jauniešu iniciatīvas “RIVER reMEMBERS” ietvaros, kuru koordinē biedrība “BALTA DABA”. Vairāk par projektu: http://baltadaba.lv/aktuali/river-remembers/
Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
