Plašāka informācija par Piebalgas pilskalniem
Ieejot Historia.lv, vietnes saturu iespējams filtrēt pēc pagasta vai pilsētas. Lai izvēlētos Jums interesējošo pagastu, atlasiet to no augšējā kreisajā pusē (zem logo) esošās izvēlnes.
Tulijas (Tūlijas) pilskalns
N 57°06.556’
E 0 25°53.857’
Pilskalns atrodas Tulijas upītes labajā stāvkrastā apmēram 200m uz ZA no Tīrumjānēnu mājām. Pilskalna Z un R malas, kas vērstas pret upi, līdz pat 15m augstas. Krasta nobrukumos konstatēts līdz pat 0,6m biezs kultūrslānis un bezripas keramikas trauku lauskas. Pārējās pilskalna daļas – plakums, priekšpils, D un A malas – cietušas intensīvas lauksaimniecības darbības rezultātā. Tajās kultūrslānis vāji izteikts, kā arī grūti konstatējama kādreizējā pilskalna nocietinājumu sistēma.
Lai gan līdz mūsdienām pilskalna pazīmes ir vāji saglabājušās, tomēr tā apraksti, kas veikti līdz 20.gs. vidum, kā arī tuvumā esošie arheoloģijas pieminekļi (senkapi, ezermītne), liecina par kādreizējo pilskalna nozīmību.
Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs
Izmantoti Cēsu vēstures un mākslas muzeja arhīva un Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja arhīva materiāli.
Lielmežu pilskalns
N 57°06.298’
E 0 26°00.485’
Pilskalns atrodas ap 200m uz A no Kalnalielmežu mājām. Tas veidots lēzenā ap 8m augstā pakalnā. Pašreiz kalns apaudzis ar mežu. Pilskalna plakums slīps, nelīdzens, tajā nav konstatēts kultūrslānis. Galvenokārt par pilskalna izbūvi liecina vien tā R malā saglabājies mākslīgi rakts aizsarggrāvis.
Lielmežu pilskalnu 1926.g. uzmērījis E.Brastiņš. Jau tolaik kalns ir lauksaimnieciski apstrādāts, vēlāk tajā bijušas ganības. Laika gaitā pilskalnu apsekojošo speciālistu viedoklis ir samērā līdzīgs:
Kalnam kopumā nav Latvijas pilskalniem raksturīgās izbūves pazīmes.
Līdz ar to pastāv vairākas iespējas:
- Pilskalna veidošana nav pabeigta;
- Kalns ir kalpoji kā īslaicīga kara laika paslēptuve;
- Kalns kā kara laika nocietinājums veidots salīdzinoši jaunākos laikos (16.-17.gs.)
Informāciju sagatavoja: Edgars Žīgurs
Izmantoti Cēsu vēstures un mākslas muzeja arhīva un Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja arhīva materiāli.