Avots: Mednieks un Makšķernieks, Nr.12 (01.12.1925). Periodika.lv
Ir daudz rakstīts “Medniekā un Makšķerniekā” par putnu un zvēru bagātībām dažādos Latvijas apvidos. Arī mans nolūks ir šajās rindās sniegt dažas ziņas par Jaunpiebalgas apvidu.
Iestājoties ziemas laikam, sākas visizdevīgākās medības. Šajā laikā var arī labāk orientēties par putnu un zvēru bagātībām. Pret pagājušo, 1924.gadu, var teikt droši, ka putni un zvēri ir vairojušies; sevišķi tas sakāms būtu par zaķiem. Tas laikam izskaidrojams ar pagājušā gada silto ziemu.
Strādājot šovasar pie valsts mežu mērīšanas darbiem, Piebalgas mežnieniecībā, varēja jau redzēt ari stirnu pulciņus, kaut gan ļoti maz. Ir arī sastopami Gaujā ūdri, bet mazos apmēros. Sastopamas lielākos mežos arī caunas. Sevišķi šogad Jaunpiebalgas apvidus ir bagāts ar lauku irbēm, kuras sastopamas vai uz katra soļa. Rubeņu arī “Dieva” svētība. Lielākos mežos ir arī medņi. Man pat bij izdevība šovasar nejauši uziet virsū divām medņu mazuļu saimēm.
Kā galveno faktoru putnu un zvēru vairošanai es uzskatu: a) taupības laika ievērošanu un b) malu mednieku apkarošanu, īsā laikā ir izdevies nākt uz pēdām vaj veselam pusducim malumednieku, kuriem tad ari jāstājas likuma priekšā. Še ļoti jābūt pateicīgiem par sekmīgu malu mednieku apkarošanu mežzinim B. un mežsargiem K. un Z.
Ir ari mums sava mednieku biedrība, bet par to daudz neteikšu.
Cik par viņas darbību varu spriest, tad līdz šim vēl ir bijuši vienīgi vārdi un vēlēšanās, bet kad sāks rādīties darbi un sekmes, to vēl nevar paredzēt.
Mēs sūrojamies par ārkārtīgo putnu un zvēru tukšumu, bet mūsu visu vēlēšanās ir redzēt Latvijas mežus bagātus.
Kā panāksim šo bagātību?
Katra apzinīga mednieka un ari pilsoņa pienākums lai ir: ievērot galvenā kārtā taupības laiku un sekmīgi malu medniecību apkarot.
Cerēsim, ka ar jaunu gadu mums būs vairāk gribas un darbu mūsu faunas kuplināšanai un aizsardzībai.