Še, kur līgo priežu meži,
Esmu dārgām saitēm siets,
Še ir mana tēvu zeme,
Esmu dzimis gaujmaliets.
Svešās malās esot jauki,
Daudz jo daiļi brīnumi,
Augsti kalni, plaši lauki,
Greznām puķēm rotāti.
Bet kas svešas zemes, salas
Man ar savu greznumu,
Kad es še pie Gaujas malas
Dzirdu latvju valodu.
Latviets esmu, latviets būšu,
Latviets mūžam palikšu,
Un par savu tēvu zemi
Savu galvu nolikšu.
Tik pie Gaujas, tik pie Gaujas,
Tik pie Gaujas vēlos būt,
Un uz augstas klinšu kraujas
Sevim līgaviņu gūt.
Sveika, Gauja! Plūsti knaši
Tur, kur baltā jūra iet!
Gadu simteņiem lai braši
Latvju tauta zeļ un zied!