Sapņot man tīkas
Tikai pie Gaujas,
Mēneša naktī,
Kad nāras skaujas.
Koki tik zemu
Ap mani liecas;
Liekas, ka zari
Man’ glāstīt tiecas.
Sapnī es redzu
Div’ zilas acis,
Pilnas ar skumjām,
Ilgām un sērām.
Mīļi glauž rokas
Melnmatu sprogas,
Klusi čukst lūpas:
Vai mani mīli?
Esmu vēl jauna,
Sirds man tik strauja;
Bet velti meklēt
Pasaulē laimi.
Izgaisa sapnis,
Izzuda ilgas;
Klusajā naktī,
Kad mani vīli.
Gauja veļ viļņus
Tik strauji malā,
Liekas, ka dzelme
Man mieru sola.
Tumšas un drūmas
Man tagad dienas;
Laimīga brīža
Man nav neviena.