Sniedz roku, daiļā meitiņa,
Nāc sēdies laiviņā,
Stalts laivnieks meiču aicina
Un roku pretī sniedz
Piedz:
Tās acis, tās acis es aizmirst nespēju,
Par zilajām acīm es mūžam domāšu
Pret straumi puisēns laivu griež,
Tam ilgu pilna sirds,
Kā spožas zvaigznes debesīs,
Tā meičai acis mirdz
Pie krūts tam glaužas meitene,
Un saldu skūpstu sniedz,
Tai acīs skumju asaras,
Kas mīlu nenoliedz
Plūst Gaujas viļņi steidzīgi,
Tiem gadi līdzi steidz,
Sirms kļuvis Gaujas laivinieks,
Tas sērot nenobeidz