Kad saule vēstī rītu,
Es laukos priecīgs eju,
Lai dienu sagaidītu
Ar starojošu seju.
Un šodien mani soļi
Ved tur, kur saule riet,
Kur straumē veļas oļi,
Kur dzirnu rati triec.
Es apstājies esmu še kraujā
Pret dzirnavām vecajām,
Skan viļņu balsis Gaujā,
Un teikas aužas tām.
Kad saule rietēt taisās
Un kvēlo Gaujas leja,
Vel viļņu balsis raisās
Tā melodiska dzeja.
Tā stāsta manim klusi,
Kas strādā še un dzied,
Tik ceļš uz saules pusi
Šai dzirnu lejā griež.
Es lūkojos ilgi še kraujā
Uz dzirnavām vecajām,
Un viļņu balsis Gaujā
Skan priecīgi ap tām.