Kad aiziesi uz Siguldu,
Tad redzēsi tur Turaidu.
Starp abām muižām Gauja tek,
Kas Siguldu no Turaids šķir.
Tur augsti kalni paceļas
Un arī dziļas ielejas.
Tur dārzniekam bij meitiņa,
Par citām meitām skaistāka.
Tā Gūtmaņalā dzīvoja
Un rītos matus sukāja,
Bet divi poļu zaldāti
Uz meitiņ bij kā uzburti.
Tie alā lien un lūrējas,
Kā jaunā meita sukājas.
Tie ne tik vien kā lūrējas,
Bet arī viņai tuvojas.
Bet meitiņ mīl nevainību
Pat vairāk nekā dzīvību.
Tā dvieli sev ap kaklu tin
Un poļu kungus mānīt zin.
Ja dvieli pārcirst varēsiet,
Tad mani pašu dabūsiet.
Viens polis savu zoben ceļ
Un meitiņai pa kaklu zveļ.
Tā krīt kā zāle nopļauta,
Un ar to dziesma izbeigta.
No alas iztek avotiņš,
Tas dārzniekmeitas asintiņš.