Trīs vīri kādreiz bija,
Kas mierā dzīvoja,
Bet sveši kungi nāca
Un zemi postīja.
Trīs vīri cēlās kaujai
Un droši cīnījās –
No Daugavas līdz Gaujai
Par viņiem brīnījās.
Par vella kalpiem sauca
Un sodu sprieda tiem,
Bet viņi kungus cirta
Ar saviem zobeniem.
Trīs jaunavas ar bija,
Ko viņi mīlēja,
Tās visus priekus, bēdas
Ar viņiem dalīja.
Tā cīnās vella kalpi
Ar ļauniem naidniekiem.
Tie negriež ceļu grāfiem,
Ne svētiem melnsvārčiem.
Trīs vīri cēlās kaujai
Un droši cīnījās –
No Daugavas līdz Gaujai
Par viņiem brīnījās.