Gaujmalas taka Jaunpiebalgā
25. oktobra kailsala pārgājiens Apkārt Jaunpiebalgai!
Šā gada 25.oktobrī aktīvā tūrisma cienītāji aicināti piedalīties pārgājienā, kurš vedīs pa Gaujas kreisā krasta mežiem un vecajiem ceļiem, iepazīstinot ar dabas objektiem un tradicionālo kultūrvidi. Pulcēšanās 9.00 pie Jaunpiebalgas Mākslas skolas. Maršrutu plānojam: Jaunpiebalgas centrs (pašvaldība, muižas vieta) – Taces – Mostenes sils un ezers – Jaunzemi – Lejasniklāvu akmens (25 m3) – “Kepenītes dīķis – Strumpes upīte – Strumpītes akmens – Naudēļi – Garaušu tilts – Draudzes skolas vieta un atgriešanās pa Gaujmalas taku Jaunpiebalgas centrā. Maršruta kopgarums ~11 kilometri, kurš piemērots jebkurai vecuma grupai. Ekskursija tiek organizēta Jaunpiebalgas reģionālās Tautskolas šogad uzsāktā Kultūras un dabas mantojuma cikla ietvaros.
Maršruta apraksts. Jaunpiebalga ir visgarākā Latvijas apdzīvotā vieta (~9 km no Abrupes līdz Pikurskolai), kas veidojusies gar labi pazīstamo Rīgas Alūksnes Pleskavas tirdzniecības lielceļu (pastāv no 13.gadsimta, bet kartēts jau 1680. un 1695.gados). Senākais Jaunpiebalgas nosaukums ir zināms 16.gadsimta sākumā kā Virdes muiža (Wirde), bet kopš 17.gadsimta saukta arī par Piebalgas Jaunomuižu (Neuhof). 17.gs. Zviedrijas karaliene Hedviga Eleonore apvienojusi etniski un kulturāli stipri atšķirīgos Jaunpiebalgas un Rankas pagastus vienā draudzē. Baznīca un mācītājmuiža Jaunpiebalgā uzcelta 1677.gadā.
Ap tagadējo tirguslaukumu un veco krogus ēku ir meklējams senākais Jaunpiebalgas pagasta centrs: koka baznīcas vieta ar kapsētu, krogus un tirgus. Muižas krogs minēts jau zviedru laika dokumentos un kartēs. Mūra ēka (19.gs.) ir viena no garākajām šāda veida celtnēm Vidzemē (105 m). Tā ir klasiska saimnieciska rakstura celtne. Tā pieder patērētāju biedrībai: te atrodas ziedu un dāvanu veikals „Sava puķe”, aptieka un dzīvokļi.
Muižas pils (no sarkaniem ķieģeļiem celta) ir restaurēta no jauna kolhoza laikā. Līdz 1918. g. muižas īpašnieki bija slaveno grāfu Šeremetjevu dzimta. Muižas pili nodedzināja 1905. gada revolūcijas laikā. Muižas pilī bijušas dažādas iestādes: slimnīca, kolhoza „Piebalga” administrācija, bet tagad pašvaldība un dažādi sadzīves pakalpojumi.
Mostenes sils un ezers ir skaists priežu mežš Pieblagas tuvumā, kas ērti izmantojams aktīvai atpūtai (velotūrims, nūjošana, slēpošana utml.). Tajā ir saglabājušies vairāki Gaujas kreisā krasta ceļa possmi, kā arī tirdzniecības ceļa Rīga Pleskava ziemas ceļa trase. Mostenes ezers ir vienīgais ezers Jaunpiebalgas tuvumā, bet pašreiz stipri aizaudzis. No niedrēm brīvā ūdens platība ap 5 hektāri.
Strumpītes akmens atrodas mežā netālu no lielceļa, uz kura atrodas tautā labi pazīstamais Spoku kalniņš. Tas atrodas Strumpes upītes labajā krastā. Akmens tilpums sasniedz apmēram 10m3, līdz ar to ir republikas nozīmes objekts. Tam ir interesanta ģeometriska forma, kas liecina par tā skaldīšanu.
Jaunpiebalgas draudzes skola celta 1806.gadā. Piemiņas vietu Jaunpiebalgas draudzes skolai atklāja 1991.gadā Jaunpiebalgas vidusskolas skolotāju un bijušo audzēkņu salidojuma laikā. 1941.gada jūnija beigās sarkanarmieši atkāpjoties nodedzināja draudzes skolu, bet skolotājus Zālīšus par pretošanos nošāva. Plašs materiālu klāsts par Jaunpiebalgas draudzes skolu un skolotājiem atrodams Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejā.
Lejas Niklāvu akmens ir lielākais Piebalgā un Cēsu rajona robežās. Dižakmens izmēri: garums – 5,0 m; platums: 4,5 m; augstums lejas pusē: 3,0 m, kalna pusē: 2,5 m apkārtmērs: 15 m, tilpums: 25 m3. Krāsa- gaiši pelēka; sastāvs: metamorfizēts granīts. Lejas Niklāvu mājās saglabājusies vecās rijas ēka ar Piebalgai raksturīgo četrslīpu jumtu!
Ekskursiju vada Piebalgas tūrisma gids un novadpētnieks Gints Skutāns, 29196952, skutans@inbox.lv